Fosilijas

Mūsu veikalā Jūs atradīsiet dažāda veida dabiskās fosilijas.

Fosilijas jeb pārakmeņojumi  –  ir dzīvnieku, augu vai  mikroorganismu paliekas, darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi. Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā. Pētot fosilijas un to sastopamību iežos, var izdarīt ļoti plašus secinājumus par kadreiz dzīvojušo organismu dzīves veidu, uzbuvi, savstarpējo mijiedarbību.  Paleontoloģija ļauj izpētīt aizvēsturisko dabu, to ainavu, vidi un ekoloģiju. Muzejos un privātkolekcijās bieži var atrast labi saglabājušās un unikālas fosilijas.

Parasti fosilijas veidojas nogulumiežos, piemēram, kaļķakmenī, dolomītā, smilšakmenī. Nogulumieži veidojas, izgulsnējoties minerālu, iežu graudu un dzīvo organismu atlieku nogulumiem. Pēc izgulsnēšanās daļiņas sablīvējas, notiek cementācija. Nogulumiežu veidošana parasti notiek uz Zemes virsmas vai to tuvumā.

Dzīvo organismu ķermeņi un ķermeņu fragmenti, olas, čaumalas, pēdas un nospiedumi, kas palikuši uz nogulumiežu virsmas, laika gaitā tiek pilnībā iegremdēti tajā un tiek pakļauti mineralizācijai. Organisma sadalījušās atliekas izskalo gruntsūdeņi.

 

Galvkāju klase (lat. Cephalopoda)

Amonīti (lat. Ammonoidea)

Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām. Dzīvoja uz Zemes apmēram pirms 400 miljoniem gadu – pirms 66 miljoniem gadu.

Amonītu izmērs sasniedza no 1 - 2 cm līdz 2 m vai vairāk. Čaula pārsvarā planospirāliska, bet var būt arī citas formas (taisna, saliekta, āķveidīga, spirāliski-koniska u.t.t.). Lielākā amonītu daļa pieskaitāma nektonam (ūdenī brīvi peldoši organismi), tomēr dažas heteromorfas formas bija bentosa organismi. 

Pārsvarā tie bija plēsīgi dzīvnieki, uztura pamatā bija planktons, zivis un gliemji. Amonīti ir sastopami arī Latvijas teritorijā (Dienvidkurzemē juras nogulumos).

068AVM01289.jpg

 Skatīt mūsu interneta veikalā

 

Ortoceratīti (lat. Orthoceras)

Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās; dzīvoja pirms 490-235 mlj gadu. 

Atšķirībā no radniecīgajiem amonītiem, ortoceratītiem bija nevis spirālveida, bet gan konusveida, iegarena čaula. Ortoceratītu vidējais garums sasniedza 0,5 - 1,5 m, tomēr Zviedrijā tika atrasts apmēram 9 m garš čaulas paraugs.

Tāpat kā amonīti, ortoceratīti bija plēsīgi gliemji. Medībās laikā sasniegt lielu atrumu viņiem palīdzēja iegarena čaulas forma un reaktīvas kustības princips, kad mantijas dobumā caur atveri ieplūst ūdens, bet pēc tam caur piltuvi (pārveidotu kājas daļu) dzīvnieks to spēcīgi izšļāc ārā.

Fossils_News_1.jpg

Skatīt mūsu interneta veikalā

Pārakmeņojušies koksne

Pārakmeņojušies koksne ir viens no visizplatītākajiem paleontoloģiskajiem atradumiem un attiecas uz kokiem, kas auguši iepriekšējos ģeoloģiskajos laikmetos. Tas veidojas, ja koksnes organiskus savienojumus aizstāj dažadi silīcija minerāli: kvarcs, halcedons, opāls. Izcelsmi var saistīt ar nogulumiežu veidošanās procesiem. Vai ar zemas temperatūras metamorfisma procesiem, ar augstu silīcijskābes aktivitāti vietās, kur pēc vulkānu izvirduma vulkāniskie ieži klāj mežu teritorijas.

Minerālviela diezgan bieži atkārto koksnes morfoloģiju, tāpēc sastopami paraugi ar labi saglabātiem gada gredzeniem, dažkārt pat veseli parakameņojušies koku stumbri ar zariem un saknēm.

Petrified_wood.jpg

Skatīt mūsu interneta veikalā

 

Jūras eži (lat. Echinoidea)

Jūras eži pieder adatādaiņu (lat. Echinodermata) tipam, tiem raksturīga radiāla piecstaru simetrija. Eža ķermenim ir ārējais skelets (čaula), kas parasti pārklāts ar adatām. Tie radās paleozoja laikmetā, ordovika periodā (apmēram pirms 450 miljoniem gadu) un joprojām dzīvo jūrās un okeānos. Kaļķakmeņos sastopami gan salīdzinoši neskartas jūras ežu čaulas un to fragmenti, gan atsevišķas adatas.

Echinoidea.jpg

Skatīt mūsu interneta veikalā

 

Trilobīti (lat. Trilobita)

Izmirusi jūras posmkāju klase (lat. Arthropoda). Viņi dzīvoja paleozoja laikmetā, no kembrija līdz permas periodam (apmēram pirms 540 miljoniem gadu - pirms 250 miljoniem gadu). Trilobītu morfoloģija ir raksturīga posmkājiem: ciets hitīna apvalks, saliktas acis, mute un ekstremitātes ķermeņa ventrālajā pusē. Šķiet, ka dažas trilobītu sugas ir bijušas plēsīgas, par ko liecina to labi attīstītā redze. Trilobītu tuvākie mūsdienu radinieki ir mitrenes un pakavkrabji.

100AVM00220.jpg

Skatīt mūsu interneta veikalā

 

Brahiopodi jeb pleckāji (lat. Brachiopoda)

Jūras bezmugurkaulnieku tips, neskatoties uz ārējo līdzību ar gliemjiem, brahiopodi nav gliemji, lai gan tiem ir čaulas. Tie radās paleozoja laikmeta sākumā (apmēram pirms 540 miljoniem gadu). Brahiopodi joprojām dzīvo jūrās un okeānos (zināmas aptuveni 200 sugas). Visvairāk tie bija izplatīti devona un karbona periodā (akmeņogļu periods). Tie barojas ar ūdenī suspendētiem organismiem un detrīta (mirušu organisko vielu) daļiņām.

Brachiopoda.jpg

Skatīt mūsu interneta veikalā

 

Koraļļpolipi (lat. Anthozoa)

Jūras bezmugurkaulnieki, pieder pie dzēlējzarndobumaiņiem (lat. Cnidaria). Gan vientuļi, gan koloniāli bentosa organismi. Koraļļu polipu ārējais skelets sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta (CaCO3). Tie radās silūra periodā, apmēram pirms 450 miljoniem gadu. Akmeņogļu perioda atradnēs visbiežāk sastopami pārakmeņojušies koraļļi, šobrīd jau izmirusi apakšklase - tabulatomorfi (lat. Tabulatomorpha), kuriem ir visvienkāršākā ārējā skeleta struktūra. Arī polipu koloniju organizācija šai apakšklasei ir visvienkāršākā: blīvi poraini masīvi, ložņājošas kolonijas krūmu veidā, burbuļiem līdzīgi veidojumi.

Coral.jpg

Skatīt mūsu interneta veikalā

 

Haizivis zobi (lat. Selachi)

Haizivis ir skrimšļzivju (lat. Chondrichthyes) klases pārstāvji kopā ar himēram un rajam. Senākie pārstāvji parādījās jau vēlajā silūrā (apmēram pirms 450 miljoniem gadu). Plēsīgo haizivju pārakmeņojušies zobi bieži sastopami akmeņogļu perioda perioda kaļķakmeņos.

Shark_teeth.jpg

Skatīt mūsu interneta veikalā

 

Dinozauru kauli (lat. Dinosauria)

Dinozauri – izmiris rāpuļu virskārta, pieder pie arhozauru (lat. Archosauria) grupas, kurā ietilpst arī krokodili un putni. Pirmie dinozauri parādījās triasa perioda vidū (apmēram pirms 230 miljoniem gadu) un izmira krīta perioda beigās (apmēram pirms 65 miljoniem gadu).

Dinosaur_bone.jpg

Skatīt mūsu interneta veikalā